Java中为什么内部类对外部类局部变量有引用时,外部类局部变量一定要有final?
我们来看看Java对内部类的实现。
使用内部类经常是用在Listener这样的。而Listener中的监听函数被调用时,大部分情况,new内部类所在的函数早就执行完了,此时外部类局部变量(保存在栈中)早就因为函数的退出而失效了。
而加上final后,编译器是这样处理内部类的。
如果这个外部局部变量是常量,则在内部类代码中直接用这个常量。如果是类的实例,则编译器将产生一个内部类的构造参数,将这个final变量传到内部类里,这样即使外部局部变量无效了,还可以使用。
例如:
01 | import java.util.*; |
02 | |
03 | public class Test{ |
04 | public void run() { |
05 | final List a= new ArrayList(); |
06 | class B{ |
07 | public int c; |
08 | public void run(){ |
09 | List b; |
10 | b=a; |
11 | System.out.println(b); |
12 | } |
13 | }; |
14 | |
15 | B b= new B(); |
16 | |
17 | b.c= 0 ; |
18 | } |
19 | } |
使用javap -private Test$1B(这个就是内部类)将看到
Compiled from "Test.java"
class Test$1B extends java.lang.Object{
public int c;
private final java.util.List val$a;
private final Test this$0;
Test$1B(Test,java.util.List);
public void run();
}
而下面是使用常量的例子:
01 | public class Test{ |
02 | public void run() { |
03 | final int a= 100 ; |
04 | class B{ |
05 | public int c; |
06 | public void run(){ |
07 | int b; |
08 | b=a; |
09 | System.out.println(b); |
10 | } |
11 | }; |
12 | |
13 | B b= new B(); |
14 | |
15 | b.c= 0 ; |
16 | } |
17 | } |
javap -private -c Test$1B:
Compiled from "Test.java"
class Test$1B extends java.lang.Object{
public int c;
private final Test this$0;
Test$1B(Test);
Code:
0: aload_0
1: invokespecial #1; //Method java/lang/Object."<init>":()V
4: aload_0
5: aload_1
6: putfield #2; //Field this$0:LTest;
9: return
public void run();
Code:
0: bipush 100
2: istore_1
3: getstatic #3; //Field java/lang/System.out:Ljava/io/PrintStream;
6: iload_1
7: invokevirtual #4; //Method java/io/PrintStream.println:(I)V
10: return
}
另外引用别人的一段话:
内部类并不是直接调用方法传进来的参数,而是内部类将传进来的参数通过自己的构造器备份到了自己的内部,自己内部的方法调用的实际是自己的属性而不是外部类方法的参数。
这样理解就很容易得出为什么要用final了,因为两者从外表看起来是同一个东西,实际上却不是这样,如果内部类改掉了这些参数的值也不可能影响到原参数,然而这样却失去了参数的一致性,因为从编程人员的角度来看他们是同一个东西。
如果我们不强制使用final的话,那么编程人员在程序设计的时候在内部类中改掉参数的值,但是外部调用的时候又发现值其实没有被改掉,这就让人非常的难以理解和接受,为了避免这种尴尬的问题存在,所以编译器设计人员把内部类能够使用的参数设定为必须是final来规避这种莫名其妙错误的存在。