泛型:JDK1.5版本后出现的新特性,是一个类型安全机制
好处:1、将运行时出现的ClassCastException转移到了编译时期
方便了程序员解决问题。让运行时问题减少。更安全。
2、避免了强制转换的麻烦。
ArrayList<String> al=new ArrayList<String>();
泛型类:
什么时候定义泛型类:
当类中要操作的引用数据类型不确定的时候。
早期定义Object来完成扩展。现在定义泛型来完成扩展。
//泛型类
class Utils<QQ>
{
private QQ q;
public void setObject(QQ q)
{
this.q=q;
}
public QQ getObject()
{
return q;
}
}
如ArrayList使用泛型:
import java.util.*;
class GenericDemo
{
public static void main(String[] args)
{
ArrayList<String> al=new ArrayList<String>();
al.add("abc01");
al.add("abc232");
al.add("abc132");
//al.add(3);
Iterator<String> it=al.iterator();
while(it.hasNext())
{
String s=it.next();
System.out.println(s+":"+s.length());
}
}
}
泛型类定义的泛型,在整个来中有效,如果被方法使用,那么泛型类的对象明确要操作的具体类型后,所有操作的类型就已经固定了,为了让不同方法可以操作不同类型,而且类型还不确定,那么可以将泛型定义在方法上。
泛型方法:
class Demo
{
public <T> void show(T t)
{
System.out.println("show:"+t);
}
public <T> void print(T t)
{
System.out.println("print:"+t);
}
public static <W> void method(W w)
{
System.out.println("method:"+w);
}
}
特殊之处:
静态方法不可以访问类上定义的泛型。
如果静态方法操作的应用数据类型不确定,可以将泛型定义在方法上。
public static <W> void method(W w)
{
System.out.println("method:"+w);
}
泛型定义在接口上:
//泛型定义在接口上
interface Inter<T>
{
}
class InterImpl<T> implements Inter<T>
{
public void show(T t)
{
System.out.println("show:"+t);
}
}
class GenericDemo5
{
public static void main(String[] args)
{
InterImpl<String> i=new InterImpl<String>();
i.show("haha");
}
}