内部类
1:成员内部类
成员内部类作为外部类的一个成员存在,与外部类的属性,方法并列。
public class Outer1{
private int k=20;
public class Inner1{
public void f(){
System.out.println("in other class");
}
}
}
其中Inner1为一个成员内部类,成员内部类可以无条件的访问外部类的所有方法和属性(包括静态类和private)。而外部类访问内部类需要创建一个对象,通过对象的引用才能进行访问。(创建了父类对象之后,还需创建子类对象)
新建对象的方法为:
- Inner in=new Ourter().new Inner();
- Outer outer=new Outer();
Outer.Inner in=outer.new Inner;
package exp;
public class Exp{
int x=9;
public static int xx=10;
class Inner{
int x=8;
public void test() {
int x=7;
System.out.println(x);///成员内部变量的局部变量
System.out.println(this.x);///成员内部变量的成员变量
System.out.println(Exp.this.x);//外部类的成员变量
System.out.println(Exp.xx);//外部类的静态变量
test1();//外部类的方法
}
}
private void test1() {
System.out.println("test");
}
public static void main(String args[])
{
Inner in=new Exp().new Inner();
in.test();
}
}
输出结果为:7 8 9 10 test
2:局部内部类
在方法中定义的内部类称为局部内部类。与局部变量类似,局部类不能有访问控制符(public,private等),因为它不是外部类的一部分。如**需访问局部内部类,需要new一个该对象,在调用对应的方法,**根据下面的代码,发现局部内部类可以访问当前所在方法的变量,以及外部类的所有成员(包括变量和方法)。下面的Inner类就是局部内部类。
package exp1;
public class Exp1 {
int x=9;
public void test() {
int y=30;
class Inner{
int k=20;
void show() {
System.out.println(k);//访问该类内的变量
System.out.println(y);//访问方法的局部变量
System.out.println(x);//访问外部类的成员变量
test1();
}
}
Inner inner=new Inner();
inner.show();
}
public void test1() {
System.out.println("hello");
}
public static void main(String args[])
{
Exp1 sui=new Exp1();
sui.test();
}
}
输出:20 30 9 hello
3:匿名内部类
匿名内部类就是没有名字的内部类,简称匿名类。由于匿名类没有名称,所以没有办法引用他们,必须在创建是作为new语句的一部分来声明他们:
- new <类或接口名> <类的主体>
这种new语句声明一个新的匿名类,他**继承某个给定的类,或者实现一个给定的接口,并创建该类的一个实例。**要继承的类或者要实现的接口一般放在关键字new后边,然后是匿名类主体的定义。
为了更好的理解匿名类我看了些别人写的理解,一下这个代码参考自https://blog.csdn.net/yin__ren/article/details/79177597,感谢!
package xx;
interface D{
void Show();
}
class B{
public void show(D d) {
d.Show();
}
}
public class Xx {
public static void main(String[]args) {
B b=new B();
//调用时使用匿名类创建匿名对象
b.show(new D(){
public void Show() {
System.out.println("hello");
}
});
}
}
输出:hello